Izglābjas tikai četri

Spēle pret “Riga” FC vēsturē paliks kā spēle, kurā izglābās tikai četri… Vidēji ik pēc 10 minūtēm kādam “Jelgavas” futbolistam tika parādīta dzeltenā kartīte un tā netika parādīta tikai četriem no 12 futbolistiem, kas devās laukumā. Tāpēc ar vislielāko prieku apsveicam šos četrus veiksminiekus – Dmitriju Klimaševiču, Valēriju Redjko, Arti Jaudzemu un Kasparu Ikstenu.

Aptaujājot futbola speciālistus turpat “Skonto” stadiona tribīnēs, pie vienota viedokļa “kāpēc tā?” neizdevās tikt, bet, saliekot kopā versiju piedāvājumus, šo to izdevās izskaidrot vai vismaz saprast “kur vēži ziemo”. Tātad – kāpēc daži “izredzētie” palika bez dzeltenās kartītes:

1) Artis Jaudzems, kas “Jelgavas” rindās aizvadīja 51.spēli un guva 10. vārtus (šosezon Artim četri vārti), palika bez brīdinājuma, jo viņa skriešanas ātrums pārsniedz galvenā tiesneša skriešanas ātrumu par vismaz piecām sekundēm uz 100 metriem, tādēļ par 99% ir skaidrs, ka tiesneša kungam nav pilnīgi nekādu cerību Arti ne uz laukuma, ne ārpus tā noķert, bet nenoķerot futbolistu, kartīti viņam parādīt nevar;

2) Dmitrijs Klimaševičs, kas joprojām pieder BFC “Daugavpils” un “Jelgavai” ir tikai izīrēts (futbolistus joprojām pat 21. gadsimtā var gan pārdot, gan pirkt, gan izīrēt). Iespējams, ka izvairījās no kartītes, jo viņam paredzētais “plāksteris” netīšām tika parādīts Gļebam Kļuškinam – viņš vienīgais no visiem futbolistiem tika pie divām dzeltenajām kartītēm, kas izvērtās par to, ka viņam tika parādīta arī sarkanā kartīte un viņš uz ģērbtuvi varēja doties jau 76. minūtē un mierīgi, nestāvot rindā, ieiet dušā un pat izžāvēt matus, ko pēcspēles burzmā ne vienmēr izdodas izdarīt;

3) Kaspars Ikstens ir “Jelgavas” vārtsargs un vārtsargi parasti ļoti ātri pa laukumu nepārvietojas, bet atrodas tiem ierādītajā vārtsarga laukumā un kartītes parādīšana viņam it kā nekādas problēmas nevarētu sagādāt. Kāpēc viņš palika bez kartītes? “Futbola speciālistu padomes” secinājums ir skarbs: vīrs melnajā vārtsarga laukumā visas spēles laikā taču neiekāpa un tam pat netuvojās, bet visu novēroja no liela attāluma vai pat uz to neskatoties (kā tas notika spēles 25. minūtē…) un nevajag jau arī, jo, ja jau Kapteinis 13 ir uz zemes, tātad kāds viņu ir pagrūdis un kādam par to jāsaņem sods, un, no tāluma rādīt kartīti kādam (piemēram, Kasparam Ikstenam) nav ne stilīgi, ne pamācoši;

4) Valērija Redjko gadījums tā arī palika neizskaidrots – varbūt vainīga Edgara tolerance pret vecāka gadagājuma cilvēkiem (Valērijs tomēr par veseliem 9 gadiem vecāks), varbūt, ka vainīga Edgara bijība pret esošām un bijušām amatpersonām, un, iespējams, ka viņš savulaik ir cietis no komitejas, kurā ilgus gadus darbojās Valērija sievastēvs, bet varbūt, ka Edgaram pēkšņi atmiņā atausa “Ziemeļatvijas” korespondentam 2008.gadā (kad viņš vēl bija nevis tiesnesis, bet parasts futbolists) teiktais: “Esmu guvis nopietnu potītes traumu un tagad spēlēju uzmanīgi, jo cīņas karstumā “uzšaut pa kājām” nav nekas īpašs” un sabijās, ka Valērijs patiešām ņems un uzšaus viņam pa kājām?

“Valērija jautājums”, diemžēl, palika neatrisināts, jo vienam no ekspertiem bija jāskrien uz autobusu, citam uz kaimiņienes dzimšanas dienu, bet dažiem vienkārši bija jāiet mājās.

Pati spēle beidzās ar rezultātu 2:2 un tās videoapskatu var redzēt te, bet pēcspēles preses konferenci te. Spēles apraksts šeit.